http://www.goethe.de/ins/cz/prj/hel/qui/dri/lvindex.htm

На каждом этапе среди участников разыгрываются (лотерея) призы : МP плейер и подарочная карта в магазин "Звайгзне" !!:))

Kas to būtu domājis?
Nepabeidz skolu un kļūst par Nobela prēmijas laureātu.

Konrāds Rentgens (Conrad Röntgen), dzimis Lenepā, Vācijā. 1863.gadā kāda skolēnu pārkāpuma dēļ, kad viņš uzņēmās vainu, jo negribēja nodot savu klases biedru, tika izslēgts no skolas. Toreiz asto’’npadsmitgadīgais jauneklis noteikti nedomāja par to, ka kādreiz varētu veikt revolucionāru zinātnisku atklājumu. Sākumā viņam nebija nekādas iespējas studēt universitātē, nemaz nerunājot par pētniecības darbu veikšanu. Viņš mācījās mājās,un pēc tam 2 semestrus bija viesklausītājs Utrehtas universitātē, tomēr nedrīkstēja kārtot beigšanas eksāmenus. Vēlāk viņam izdevās pēc ļoti sarežģītu iestājpārbaudījumu nokārtošanas studēt mašīnbūvi Cīrihes Politehnikumā (Šveicē). Pēc samērā neilga laika viņš izcili aizstāvēja savu diplomdarbu kā mašīnbūves inženieris un aizstāvēja promocijas darbu fizikā, iegūstot Dr.Phil. grādu. Jau 1875.gadā viņš kļuva par matemātikas un fizikas profesoru Hohenheimā (Hohenheim) pie Štutgartes. Bet vēl 10 gadus atpakaļ viņam kabatā nebija pat skolas beigšanas apliecības.

Atklājums ar milzīgu nozīmi.

19.gadsimta beigās Rentgens eksperimentēja ar tā saukto kodolstaru izlādes cauruli. Viņš pētīja elektronu plūsmu starp anodu un katodu. Stikla caurulē, kurā valdīja vakuums, starp anodu un katodu tika izveidots augsts spriegums. Kā reakciju varēja saskatīt liesmojošu šauru josliņu. 1895.gada 8.novembrī Rentgens ķērās pie tālākas šī pētījuma veikšanas. Viņš aptina vakuuma cauruli ar melnu kartonu un zināmā attālumā novietoja ekrānu no fluorescējoša materiāla. Kad viņš kodolstaru izlādes caurulei pievienoja spriegumu, ekrānā uzplaiksnīja gaisma. Bet tā kā vakuuma caurule bija pilnīgi nosegta un no tās nevarēja cilvēka acij būt saredzams neviens gaismas stars, Rentgenam tūlīt bija skaidrs, ka tam vajadzēja būt līdz šim nepazīstamam neredzama starojuma veidam. Tas varēja izkļūt caur matēriju (melno kartonu). Šo jauno starojumu viņš nosauca par X-stariem.

Bet kas patiesībā bija šie X-stari?

Katodi vakuuma caurulē sūta elektronus, ar augstsprieguma palīdzību to ātrums tiek palielināts. Kad šis „katodu starojums” atsitas pret anodu un tiek piebremzēts, rodas siltums un divu dažādu veidu rentgena starojums: „bremzēšanas starojums” (piebremzējot elektronus, daļiņu ātrums palielinās) un tā saucamais „raksturīgais starojums”. Triecoties pret anodu, no anodu atomiem tiek izsisti elektroni. Radušies „caurumi” tiek piepildīti ar citiem elektroniem. Šīs elektronu kustības rezultātā rodas gaisma jeb „raksturīgais starojums”, kas sava viļņu garuma dēļ cilvēka acij paliek neredzams. Šī rentgena gaisma spēj iziet caur matēriju.

Ko panāk rentgena starojums?

Ja gribas zināt, kā šie stari tiek cauri matērijai, vēl vairāk jāuzzin par elektroniem. Matērija sastāv no atomiem, kas, savukārt, sastāv no pozitīvi lādēta atoma kodola un no elektroniem sastāvoša atomu apvalka. Šie elektroni pa noteiktiem ceļiem pārvietojas ap kodolu. Kad tiek pievienota enerģija, šie elektroni atbrīvojas. Rentgena gaisma ir elektromagnētiskais starojums, kas vada enerģiju. Tādēļ rentgenstari var atkal un atkal skart elektronus. Atšķirīgais staru stiprums ir atkarīgs no atomu salikuma un vielas biezuma. Tātad daži materiāli rentgena starus laiž cauri labāk nekā citi un, izlaižot caur matēriju rentgena starus, var secināt, no kādas matērijas sastāv priekšmets.

Turpmākie pētījumi un reakcijas

Sakarību starp elektronu kustību un elektromagnētiskajiem stariem Konrāds Rentgens 1895.gadā vēl nezināja. To, ka elektroni vispār eksistē, 1897.gadā pierādīja Jozefs Džons Tompsons (Joseph John Thompson). Rentgens jaunatklāto starojumu pētīja ļoti precīzi. Viņš savus atklājumus uzreiz nepublicēja, bet 6 nedēļas strādāja savā laboratorijā un veica neskaitāmus jaunus eksperimentus. Rentgena svarīgākais atklājums ir tas, ka „X-stari” iziet caur matēriju un tādā veidā var nofotografēt matērijas iekšpusi. Viens no pirmajiem Rentgena uzņēmumiem bija viņa paša roka.
Ar saviem atklājumiem viņš iepazīstināja sabiedrību, un tie izpelnījās lielu ievērību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Pēc viņa lekcijas 1896.gada 23.janvārī, kuras laikā Rentgens demonstrēja sabiedrībai savu „X-staru” iedarbību, kļuva skaidrs, cik nozīmīgs bija viņa atklājums īpaši medicīnas nozarē, kā arī tehnikas un dabaszinātņu jomā vispār. Tam sekoja sabiedrības atzinība un viņa godināšana. X-starus nosauca par rentgenstariem.
Lai gan neskaitāmas laboratorijas uzreiz uzsāka pētīt šo starojumu, tikai pēc 10 gadiem par starojumu tika atklāts kas jauns. Tas liecina par to, cik pamatīgi savus pētījumus bija veicis Rentgens.
1901.gada 10.decembrī Rentgens par savu atklājumu beidzot saņēma augstāko apbalvojumu, pirmo Nobela prēmiju fizikā.

Sensācija!!

Tā kā Rentgens gribēja, lai viņa atklājums būtu pieejams plašam sabiedrības lokam, viņš atteicās no patenta pieteikšanas. Tādā veidā rentgena aparāts varēja izplatīties ātrāk un to varēja izmantot visi, kas to vēlējās. Tas izraisīja interesi ne tikai mediķu aprindās. Rentgena stari kļuva par īstu sensāciju. Drīz vien visi un viss tika „caurstarots”. Rentgena uzņēmumi tika veikti pat tikai izklaides nolūkos. Toreiz vēl neviens nezināja, ka starojumam ir arī blakus ietekme un tas var izraisīt vēzi. Tāpēc šodien starojuma aizsardzībai ir tik liela nozīme un ir sakārtots likums par tā lietošanu. Un tomēr Konrāda Rentgena atklājums nav zaudējis savu nozīmi. Vēl arvien rentgena attēli pieder pie svarīgām izmeklēšanas metodēm, arī modernā kompjūtertomogrāfija principā nav nekas cits kā pirmo rentgena uzņēmumu tālāka attīstība. Tie izveido trīsdimensiju attēlu no neskaitāma daudzuma iegūto rentgena attēlu.

Piedalīties viktorīnā

Комментарии (0)

http://www.goethe.de/ins/cz/prj/hel/qui/lvindex.htm

http://goethe.de/lv

 

 Piedalies! – Tas notiek tā

o Latvijā

Latvijā konkurss Vācu valoda gaišiem prātiem tiek organizēts kā atsevišķs konkurss.

Sākot no 2010.gada 18.oktobra līdz 2011.gada 31.martam tu vari iesniegt savu pētniecības projektu kādā no šādiem mācību priekšmetiem: matemātika, informātika,dabas zinātnes, tehnika - un piedalīties online-viktorīnā, kas tiks publicēta šajā mājas lapā.

Gan pētniecības projektus, gan atbildes uz viktorīnas jautājumiem pārbaudīs žūrija un novērtēs to ar atbilstošiem punktiem. 15 dalībnieki un dalībnieces ar augstāko iegūto punktu skaitu tiks uzaicināti uz finālu Rīgā, kur viņi aizstāvēs savu projektu kompetentas žūrijas priekšā.

Bez tam norisināsies arī īsa saruna ar Gētes institūta žūriju. Pieciem labākajiem būs iespējams saņemt galveno balvu.

Viktorīna

Pētniecības projekti

Vācu zvaigznes